Mani sauc Winstons Brutuss Julians.

Es piedzimu Rīgā, Latvijā 2011. gada 21. decembrī, bet es nejauši vislabāk atsaucos uz vārdu “Dabūts” un tāpēc saimnieki mani iesauca par Dabi (Dabīti)!

Lai mani dabūtu, mana saimniece Silvija Skulme stāstīja šādu stāstu: “Austrālijā, kādam ne pārāk jaunam un ne pārāk vecam vīrietim ārsti pasludināja slimības diagnozi – vēzis. Vīrietis palika dikti bēdīgs, jo nu viņš nevarēs piepildīt savu agras bērnības visgribētāko sapni – turēt mājās mazu ēzelīti. Draugi to uzzināja un vīrietim uzdāvināja mazu ēzelīti. Prieks par ēzelīti bija tik liels un spēcīgs, ka vīrietim vēzis pazuda un viņš izveseļojās.”

Edgars teica: “Labi, nu tikai tādu pavisam maziņu, ko var kabatā ielikt!”

Tā nu es tagad esmu mazs, bet dikti gribēts sunītis Silvijai…